Ķekavā - bijušās Doles muižas mazajā pusmuižā - koka baznīciņa pastāvējusi jau 16. gs. Baznīcas nosaukums saistīts ar Doles muižu un tās īpašnieku, kuram piederēja baznīcas patronāta tiesības. Pašreizējā dievnama ēka būvēta 1783. gadā par Doles muižas īpašnieka Voldemāra Antona Lēvisa of Menāra līdzekļiem. Baznīca iesvētīta 1784.gadā. Mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, novērtējot dievnama stilistiskās pazīmes, spriež, ka to projektējis Rīgas pilsētas būvmeistars Kristofers Hāberlands - ne tikai vietējā klasicisma izcilākais pārstāvis, bet arī viens no lielākajiem arhitektiem vēsturisko stilu laikmetā vispār Baznīca sākotnēji būvēta bez torņa, Hāberlanda rokrakstam raksturīgās racionālās un vienkāršās formās. I. Lancmanis norāda, ka
unikāla būvforma bija sākotnējā rietumu gala zelmiņa virsbūve ar sānu volūtām ( itāļu vārds voluto - tīties, satīties, volūta - dekoratīva detaļa spirālveida ievijuma formā) un atvērumu vidū, kas kalpojsi zvana uzkāršanai [1].
Misas muiža dokumentos minēta 1560. gadā kā Lūkasa Volfa īpašums. Muiža atradusies pašā Pūtelenes novada centrā (tagad starp Iecavu un Baldoni, šosejas Rīga - Bauska 35. km). Vēlāk tā piederēja kādam Johanam Treideran un ieguva savu pašreizējo nosaukumu - Dzimtmisa. Pēdējie Dzimtmisas muižas īpašnieki bija barons Reicholds ar sievu un 3 bērniem. Dēls - pazudis bez vēsts, bet meita Marija Reicholde (18.05.1880 - 16.04 -1936) precējusies ar poli Koenigstalderu. Dzīvojusi Polijā, kur mirusi, atvesta cinka zārkā un apglabāta Stīveru kapos. Muižā palika dzīvot Marijas meita Benita, kura, lai saimniekotu muižā, pabeidza vācu lauksaimniecības skolu Igaunijā. Benita lika stādīt savā zemē priedītes, kuras aug vēl šodien. 1939. gadā Benita aizbrauca uz Vāciju [1]. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas zemes reformas laikā (1920. g.) Dzimtmisas muižu likvidēja un vecajā kungu namā pagasta pašvaldība iekārtoja skolu. Precīzu datu par Dzimtmisas muižas kungu mājas celtniecību nav. Tā ir raksturīga koka guļbūve ar dēļu apšuvumu. Ēkai ir četrslīpju jumts ar tajā izbūvētu pusstāvu - mezonīnu. IIeeju veido portiks (telpa aiz kolonādes) ar četrām kolonnām. Līdz mūsdienām saglabājies arī skatu laukums, dīķis un parks.
Ekotūrisma atlantā ievietotā informācija un attēli ir privātīpašums, ko aizsargā LR Autortiesību likums. Jebkādu datu izmantošanai nepieciešams saņemt autora atļauju. Saņemot atļauju, jāievēro šādi noteikumi: * izplatot, pārveidojot vai/un atvasinot jaunus materiālus, jāietver atsauce uz ekoatlants.lv un autoru (iem), * tieša vai pārveidota materiāla izmantošana peļņas gūšanas (pārdošanas) nolūkos ir aizliegta, * citātos no ekoatlants.lv mājas lapas, jāuzrāda atsauce uz konkrēto mājas lapu.
